KAD? no 28.maija – 9.jūnijam

KUR? Liepājā, Karostā

KĀPĒC? Lai atzīmētu Latvijas brīvības cīņu simtgadi un godinātu Neatkarības kara varoņus.

KAS NOTIKS?

No 28.maija – 9.jūnijam Starptautisks mākslinieku plenērs Redānā

7.-9.jūnijā Foto plenērs “Karosta – foto osta”

 

Plenēra noslēguma pasākums Redānā 9.jūnijā

13.00 Piemiņas vietas Brīvības cīņu dalībniekiem atklāšana.

13.30 Iepazīšanās ar māksliniekiem, mākslinieku un fotogrāfu godināšana.

14.00 Redāna apskate, mākslas darbu prezentācija, NATO bruņoto spēku kara tehnikas apskate, jauno zemessargu svinīgā zvēresta nodošana, 44. Zemessardzes kājnieku bataljona prezentācija.

LMMDV džeza ansambļa “Magone” koncerts, postfolka apvienība “Saule i tuvāk”, bufete.

15.00 Pārgājiens pa jaunizveidoto 10 km garo “Brīvības taku” ar gidu un piedzīvojumiem.

 

18.jūlijā Lielformāta brīvdabas foto izstādes atklāšana Karostas cietuma pagalmā

 

Starptautisks mākslinieku plenērs Redānā

Vienlaikus ar foto nometni “Karosta – foto osta” notiks mākslinieku plenērs. Norises vieta – Redāns. Māksliniekiem ir dots uzdevums savas radošās izpausmes saitīt ar Latvijas Brīvības cīņām. Mākslinieki veidos lielformāta sienu gleznojumus Redāna tuneļos, 3D instalācijas, performances.

Dalībnieki:

Luis F. Guevara (Venecuēla), murālists: “My works are my distorted world view, made colorful to contrast with the theme”.

Ieva Gallagher (Lielbritānija), gleznotāja.

Clara Cabrera (Spānija), gleznotāja: “I have a fascination with faces, “to be” and “to seem” becomes a constant dialogue present in contemporary portraits. A portrait tries to name with paint not only a subject but an identity. How to express the complexities of an identity through something as liquid and abstract as paint is a constant challenge”,  www.claracabrera.com

Bartosz Janczak (Lielbritānija), 3D instalācijas: “I’m a sculptor.  My art is inspired by Military Defense Structures, Brutalism Architecture and Eastern Block Monuments.  I think it would be a perfect fit, because my art is focused on fight.. but not in the casual sense. As Picasso said, that “Art is a weapon of choice”, so is my art fighting with the idea of killing. My sculptures are at war for the peace, through art.”

Predrag Radonavovic (Serbija), gleznotājs, murālists,

Luanna Li (Ķīna), gleznotāja, murāliste, video māksliniece: “I am a film maker, muralist and the Founder of Artrvl.com – Artist in residence for any art lovers. My art works always reflects the local culture and events to celebrate the diversity of the planet earth and delivers positive message and valuable stories to travelers and locals alike. My creation in Karosta will be the portraits of Latvian soldiers, to glorify what they have done to the independency of the country and they will be memorized as heroes forever”.

Pemapsorn Kritsadacharoenpong (Taizeme), gleznotāja, multimāksliniece: “Wings of the world” The symbolic of independence and freedom to remind people that “Until you spread your wings, you’ll have no idea how far you can fly.”

Robin Abramovic (Austrija), gleznotājs, murālists: “Urban Artist and Curator from Vienna/Austria who lives and works in London/UK. Specialized in different kinds of street art and founder of the Bambsy Project”.

Veronica Glass (Francija), multimāksliniece, Visual Plastic Scientific Artist Contemporary Author, veronicaindream.com

Agnese Rudzīte (Liepāja, Latvija), Mākslas maģistre, strādā taktilajā un zero waste mākslā, izmantojot tekstilmateriālus, plastmasas izstrādājumus,
rūpniecības materiālus un sadzīves atlikumus otrreizēji.

Jānis Rudzītis (Liepāja, Latvija), Liepājas 8.vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs. Liepājas ”Gada skolotājs – 2008., 2013., 2015”. Mīl dzimteni, dzīvniekus un līdzcilvēkus. Mīļākā krāsa – visi tumšie toņi. Uzskata, ka dzīvē visu nosaka pareizā attieksme un svēti tic, ka pasaule ir mīļa. Vienmēr atvērts jaunām idejām un pozitīviem cilvēkiem. http://janisrudzitis80.wix.com/rudzic1980

Egons Perševics (Liepāja, Latvija), Tēlnieks aktīvi izstādās Latvijā un aiz tās robežām, bet jo īpaši Lietuvā; pagājušajā gadā uzaicināto mākslinieku kārtā viņš piedalījās iespaidīgajā mākslas mesē „Art Vilnius’18”, savukārt viņa skulptūras vēl aizvien tiek izrādītas ceļojošajā izstādē, kur tēlnieku piedalīties aicināja Lietuvas Mākslinieku savienība. Latvijā pēdējais tēlnieka ievērojamākais mākslas projekts ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra spoku zirga skulptūra.

Ramunas Vaicekauskas (Lietuva): “Sipirits of our ancestors will fight alongside us until the last spark of hope fades away”.

Muriel Rebora (Argentīna) ir digitālais nomads un māksliniece. Karostas festivālā viņa veidos dziesmu par Brīvību, kuras tapšanā aicina iesaistīties festivāla apmeklētājus un sociālo mediju lietotājus. Savu atbildi uz jautājumu BRĪVĪBA IR… , tā piedaloties dziesmas tapšanā, varat sniegt šeit. Pirmo dziesmu par Brīvību Muriel sarakstījusi 6 gadu vecumā. www.sininvierno.com www.murielrebora.com

 

Foto plenērs “Karosta – foto osta”

Foto plenērs ir jau zināma tradīcija Karostā. Tā notiek kopš 2011.gada. Katru gadu fotogrāfiem ir bijis cits uzdevums, un izveidotās foto kolekcijas katru gadu ir pilnīgi atšķirīgas.

Trīs dienu foto plenērs notiks 7.-9. jūnijā. Plenērā piedalīsies fotogrāfi no Liepājas, Latvijas un ārzemēm.

Atceroties un pieminot 1919. gada Latvijas brīvības cīņas, foto plenēra mērķis būs izveidot fotogrāfiju kolekciju, kura cauri laikiem saistīs 2019. gada karavīrus ar 1919. gada ieroču brāļiem. Fotogrāfu uzdevums būs Karostas vidē portretēt mūsdienu karavīrus, tā uzsverot Karostas militāro pagātni un veicinot izpratni par karavīra  nozīmi un lomu mūsdienās.

Foto sesijās kā modeļi piedalīsies mūsdienu NBS karavīri un zemessargi ar mūsdienu ieročiem, kā arī tie, kam kauju imitācija ir vaļasprieks – airsoft spēlētāji.

 

Brīvības cīņas

Beidzoties I Pasaules karam, latvieši saskatīja iespēju veidot savu neatkarīgu valsti. 1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas Republika, bet jaunizveidotās Latvijas valsts teritorijā joprojām atradās vairāki svešu valstu karaspēki, kas katrs pārstāvēja savas, Latvijas valstij nedraudzīgas, intereses un vēlējās Latviju nākotnē redzēt krievu vai vācu pakļautībā. Valsts austrumu daļā iebruka Padomju Krievijas armija, saukta par boļševikiem vai lieliniekiem. Tās sastāvā bija arī latviešu strēlnieki.

Valsts rietumu daļā atradās ķeizariskās Vācijas armijas karaspēks (Vācijas impērija bija karu zaudējusi un beigusi pastāvēt), kuru savās interesēs vēlējās izmantot gan baltvācu muižnieki, gan rietumvalstis. To komandēja Pāvels Bermonts-Avalovs, tāpēc tos dēvē par bermontiešiem.

Latvijā steigšus tika veidots bruņots karaspēks, lai apturētu iebrucējus.

1919. gada novembrī bermontieši centās pārņemt varu Latvijā, ieņemt gan Rīgu, gan Liepāju. Vienīgais, kas stāvēja starp bermontiešiem un Latvijas neatkarību, bija latviešu karavīrs.

1919. gada novembrī bermontieši devās ieņemt Rīgu, kur tobrīd atradās jaunā Latvijas valdība. Sīvās cīņās bermontieši tika atsisti. 11.novembris – diena, kad bermontieši tika pilnībā padzīti no Rīgas, ir valsts svētki – Lāčplēša diena.

Vissīvākā kauja tika izcīnīta 14. novembrī, kad bermontieši ieņēma Redānu, Klaviera fortu, Vidus fortu, Dienvidu fortu, piespieda Latvijas armijas karavīrus atkāpties un iespiedās Karostā. Latvijas karavīru drošsirdība un varonība ļāva tiem doties drosmīgā pretuzbrukumā. Liepājas aizstāvjus komandēja Karostas komandantūras priekšnieks virsleitnants Roberts Radziņš. Neraugoties uz to, ka bermontiešiem bija skaitlisks pārsvars un nesalīdzināmi labāks apbruņojums, Liepājas aizstāvji izdzina ienaidniekus no Redāna, un tie aizbēga pāri Tosmares ezeram, pametot kaujas laukā savus ložmetējus. R.Radziņš no kaujā gūtajiem ievainojumiem mira un pēc nāves tika abalvots ar Lāčplēša kara ordeni.

Šīs cīņas bija izšķirošas, jo to rezultātā bermontieši tika no Latvijas padzīti pavisam. Brīvības cīņu rezultātā bermontieši caur Grobiņu atkāpās uz Priekules pusi, un 23.novembrī bermontieši atkāpās uz Skodu Lietuvā. 26.novembrī Latvijas armija “iztīrīja” Kurzemi no bermontiešiem pilnībā. Liepājas kauju zaudējumi: 4 virsnieki, ap 100 instruktoru un karavīru. Gūstā krita 3 virsnieki un ap 120 instruktoru un karavīru. Liepājas kauju trofejas: 10 ložmetēji, 9 patšautenes, 150 šautenes un ap 50 gūstekņu, tai skaitā 4 virsnieki. Varonīgie cīnītāji tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Iela, pie kuras notika izšķirošās cīņas, tagad saucas 14.novembra bulvāris.

 

Projektu atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība.